Izkāpt no savas komforta zonas ir grūti...

Vai ir viegli visu atlikušo darba mūžu strādāt cita sapņu piepildīšanai?
Vai ir viegli apzināties, ka bojāju savu veselību strādājot cita labā?
Vai ir viegli apzināties, ka nemainot dzīvi aizejot pensijā būšu nabags?
Vai ir viegli apzināties, ka nemainot dzīvi visu atlikušo mūžu būs jāknapinās?
Vai ir viegli nemitīgi būt nogurušam?
Vai ir viegli nevarēt atļauties ceļot, bet to ļoti gribēt?
Vai ir viegli neredzēt savus bērnus augam, jo esmu ieracies trijos mazapmaksātos darbos?
Vai ir viegli veikalā siekaloties, jo man trūks naudas?
Vai ir viegli bērnam pateikt lai aizmirst par savu sapni, jo mēs nevaram to atļauties?
Vai ir viegli noskatīties, kā citi brauc jaunos automobiļos, bet es braucu ar vecu graustu?
Vai būs viegli apzināties , ka pats neesmu neko darījis lai savu dzīvi nodzīvotu pilnvērtīgi?

Vai ir svarīgi pārvarēt bailes?

"Ja gribat būt veiksmīgs, meklējiet pēc iespējas vairāk atraidījumu un pēc tam labojiet kļūdas. Ja tiešām vēlaties gūt lielākus panākumus dzīvē, iestājieties tīkla mārketinga kompānijā un mācieties pārvarēt bailes no atraidījuma.
Veiksmīgie cilvēki mācās pārvarēt bailes, nevis ļauj tām kontrolēt dzīvi."
Roberts T. Kijosaki

Manas pārdomas

Kādēļ mēs ļaujam savas dzīves noteikt citiem?
Es 14 gadus nostrādāju kādā uzņēmumā. Tajā laikā es to nesapratu, ka biju tikai maza skrūvīte kāda cita cilvēka sapņu sasniegšanas mehānismā. Viss šķita vienkārši brīnišķīgai , taču tā izrādijās tikai mirāža, es biju dzīvojis ar aizvērtām acīm. Par laimi pienāca "lielā ķibele", kura lika man pārvērtēt to kā es dzīvojo. Šajā brīdī atbildību par savas dzīves veidošanu esmu ņēmis savās rokās.

Savs darbs

"Savs darbs ir jādara no visas sirds - kā sunim, kas dzenas pakaļ zaķim. Jūs skrienat pakaļ šim zaķim, aizmirstat par visu pārējo un domājat tikai par to, kā viņu noķert."
(D.Soners, miljonārs, ražo apakšveļu cietumniekiem un šaujamieroču tīrīšanas drāniņas)